Proverbs 24

Gudrība ceļ namu.

1Neiekarsies uz nelabiem cilvēkiem un nekāro būt ar viņiem; ^a 2Jo viņu sirds domā uz postu, un viņu lūpas runā mokas. 3Ar gudrību uzceļ namu un ar saprašanu to stiprina, ^b 4Un ar samaņu pilda kambarus ar visādu dārgu un jauku bagātību. ^c 5Gudrs vīrs ir spēcīgs, un vīrs, kam atzīšana, ir varens spēkā; ^d 6Jo ar gudriem padomiem tu izvedīsi savu karu, un uzvarēšana ir, kur padoma devēju papilnam. ^e 7Ģeķim gudrība ir neaizsniedzama; savu muti lai tas neatdara pilsētas vārtos. ^f 8Kas tīšām ļaunu dara, tas jāsauc blēdis pār visiem blēžiem. 9Ģeķības nodomi ir grēks, un mēdītājs cilvēkiem ir negantība. 10Ja tu bēdu dienā nogursi, tad tavs spēks pagalam. ^g 11Glāb, kas uz nāvi pazudināti, un kas pie kaušanas top vesti, vai tu no tiem atrausies? ^h 12Ja tu saki: „Redzi, mēs to nezinām!“ Vai tad tas, kas sirdis pārmana, to nemana, un kas tavu dvēseli pasargā, to nezin un cilvēkiem neatmaksās pēc viņu darba? ⁱ 13Ēd, mans dēls, medu, jo tas ir labs, un tīrs medus ir salds tavā mutē; ^j 14Tāpat tavai dvēselei būs gudrības atzīšana, ja tu to atrodi; jo ir pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga. ^k 15Neglūn, tu bezdievīgais, uz taisnā dzīvokli, neposti viņa vietu; 16Jo taisnais krīt septiņ reiz un ceļas augšām; bet bezdievīgie nogrimst nelaimē. ^l 17Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmojās, kad viņš klūp, ^m 18Ka Tas Kungs to neredz, un tas viņa acīm neriebj, un viņš savu dusmību no tā nenovērš. 19Neapskaities par ļauniem un neiekarsies par bezdievīgiem! ⁿ 20Jo ļaunam nenāk cerētais gals; bezdievīgo spīdeklis izdzisīs. ^o 21Mans dēls, bīsties To Kungu un ķēniņu, un nejaucies ar dumpiniekiem. ^p 22Jo piepeši nāks viņiem nediena, - un abēju sodu, kas to zin! 23Arī šie ir gudro vārdi: Tiesā cilvēka vaigu uzlūkot nav labi. ^q 24Kas uz vainīgo saka: „Tev taisnība!“ to cilvēki lād un ļaudis ienīst. ^r 25Bet tie (viņiem) mīļi, kas (tādu) pārmāca, un pār tiem nāks visu labākā svētība. ^s 26Kas pareizi atbildējis, ir kā saldu muti devis. ^t 27Padari savu darbu laukā un apkopies tīrumā, un tad vēl uztaisi savu namu. ^u 28Nedod velti liecību pret savu tuvāko! Vai tu mānīsi ar savām lūpām? ^v 29Nesaki: „Kā viņš man darījis, tā es viņam darīšu; es tam atmaksāšu pēc viņa darba!“ ^w 30Es gāju gar sliņķa tīrumu un gar ģeķa vīna kalnu. 31Un redzi, tur auga tik nātres vien, un dadži pārņēma visu, un viņa akmeņu mūris bija sagruvis. ^x 32Un es to ieraudzīju, to liku vērā: es to redzēju, ņēmos mācību: 33Guli maķenīt, snaud maķenīt, saliec maķenīt rokas miegā; ^y 34Tad tava nabadzība tev pienāks nākdama, un tavs trūkums kā apbruņots vīrs. ^z